Riti, Riti

Iļģi

Labvakar LBR 001


  1. Riti, Riti, Mēnesi

    mythological song about the sun and moon

  2. No Jūriņas Izpeldēja

    mythological song about the day and night

  3. Mildas Dziesma

    protective meditation

  4. Trejs Mōseņas

    orphan’s song—an orphan calls her mother and father the sun and the moon

  5. Riti, Saulīt, Ritēdama

    one’s coexistence with the rhythms and order of nature

  6. Iebrauca Saulīte Ābeļu Dārzā

    a fragment from a myth about the sun

  7. Stabules Dziesma

    instrumental

  8. Tumša Nakts, Zaļa Zāle

    mythological song

  9. Veltījums Vladimiram Povetkinam

    instrumental

  10. Es Tev Lūdzu, Mīļš Brālīti

    The Latvian traditional homestead as a model of the cosmic order

  11. Irbes Dziesma

    wedding song

  12. Doncova Zvērbulis

    wedding song

  13. Jau Sauleite Aizalaide

    wedding song—a comparison of a young girl’s life with the rising of the sun

  14. Mōseņ’ Zeile Zini Nese

    wedding song

  15. Mīl Katrs Baltu Maizes Riku

    poem by Imants Ziedonis

This CD is incredibly hard to acquire, but my Latvian coworker Ints happened to spot a copy for sale at a Latvian folk festival in the San Francisco area and, remembering how I’d been so taken by his copy (having borrowed it at least twice and returned it with reluctance), very thoughtfully bought it for me. So it’s doubly cherished by me, and its value is now inestimable.

Although there are no English translations for these songs in the CD’s booklets, just one-phrase descriptions, the Latvian lyrics are included, which I appreciate nearly as much as English translations. But even with neither this CD would be a joy for me, largely for “Tumša Nakts, Zaļa Zāle” and “Irbes Dziesma,” both of which fascinate me endlessly; the former is the more magical, for me, sounding like a clandestine magical ritual performed in a dark and cold cathedral…. What’s truly bizarre is to compare this recording to the 2003 one by the same group in which it sounds not only completely different but like an entirely unrelated thing…the resemblance is only to be found in the melody line.


HOME   •   MUSIC


In 2019 I noticed that this album’s lyrics aren’t posted anywhere online, so I transcribed them in case anyone needs them:

Riti, Riti, Mēnesi

Riti, riti, mēnesi
Vārtiņus vērt.
Nu brauc saulītei
Trejādi viesi.
Brauc tēvs, brauc māte,
Brauc bāleliņi.
Brauc mazās māsiņas
Kā magonītes.
Brauc mazie bāliņi
Kā ozoliņi.

No Jūriņas Izpeldēja

No jūriņas izpeldēja
Div’ dzelteni kumeliņi.
Vienam bija zelta segli,
Otram zīda iemauktiņi.
Aiz priekiemi nezināju
Kuram lēkti mugurā.
Tam es lēcu mugurā,
Kam tie zelta segli bija,
To pie rokaas dancināju,
Kam tie zīda iemauktiņi.

Mildas Dziesma

Riti, riti, rīta rasa,
Gar ozola lapiņām.
Tā ritēja ļauna diena
Garām manu augumiņu.

Trejs Mōseņas

Trejs mōseņas mežā gōja
Malnajōsi ūdzeņōs.
Divi ūgu pīlasēja,
Trešō mežu jaizbludēja.

Tei izgōja zaļu jyuru,
Zaļas jyuras zvejnīceņus.
- Dīvs paleidz, zvejnīceņi,
Zaļu jyuru zvejojūti.

- Paļdis, cīma dzaltōneite,
Nōci pōsa paleigūs.
Vai tu beji lel rodu,
Vai bogōtu brōļu mōsa?

- Ni as beju lelu rodu,
Ni bogōtu brōļu mōsa;
Ni maņ tāvsi gūdu deve,
Ni mameņa pyuru lyka.

Mēness, tāvsi, gūdu deve,
Saule, mōte, pyuru lyka.
Zaļō Austra pavadēja
Pa garū syla molu.

Riti, Saulīt, Ritēdama

Riti, saulīt, ritēdama,
Zelta zarus zarodama,
Pamet manam mūžiņami
Jele vienu pazarīti.

Visapkārt saule lēca
Ap zaļo priedulāju.
Es vidā stāvēdama,
Sev nopinu vainadziņu.

Piecu brāļu māsa biju,
Pieci zari vainagā.
Kad uzliku galviņā,
Visi pieci atmirdzēja.

Pieci simti svešu ļaužu,
Simtiņš manu bāleliņu.
Pieci simti nebēdāju
Simtiņā stāvēdama.

Iebrauca Saulīte Ābeļu Dārzā

Iebrauca saulīte
Ābeļu dārzā,
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņi.
Neguli, saulīte,
Ābeļu dārzā.
Tur tevi ziediņi
Apbirdinās.

Tumša Nakts, Zaļa Zāle

Tumša nakts, zaļa zāle,
Laukā laidu kumeliņu.
Nu, Ūsiņ, tava vaļa,
Nu tavā rociņā.

Ej, Ūsiņ, labais vīrs
Jāj ar mani pieguļā!
Tu kumeļu ganītājs,
Es guntiņas kūrējiņš.

Ūsiņš jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi.
Es tecēju vārtus vērt,
Man atdeva devīto.

Es Tev Lūdzu, Mīļš Brālīti

Es tev lūdzu, mīļš brālīti,
Tais man jaunu istabiņu.
Tais man jaunu istabiņu
Ar trejām duravām.

Pa vienām gaisma nāca,
Pa otrām saule lēca,
Pa trešām duravām
Mēnesnīca ritināja.

Irbes Dziesma

Es biju irbīte,
Es māku rotāt
No viena kalniņa
Uz otru kalnu.
Uz trešo skriedama,
Ieraugu tautas
Sasitu plaukstāmi,
Pārteku mājās.
Ieraugu bāliņu
Pie vārtiem stāvot.
Ai, mīļais bāliņi,
Cel vārtus vaļā!
- Neceļu, neceļu,
Kam bargi dzīvoji.
- Cel, cel, bāliņ,
Nu šķirsimies!
Ieraugu māršiņu
Pie klētes stāvam.
Ai, mīļā māršiņa,
Slēdz klēti vaļā!
- Neslēdzu, neslēdzu,
Kam bargi dzīvoji.
- Slēdz, slēdz, māršiņa
Nu šķirsimies!
Ieraugu māmiņu
Pie pūra stāvot.
Ai, mīļā māmiņa,
Slēdz pūru vaļā!
- Neslēdzu, neslēdzu
Kam bargi dzīvoji.
- Slēdz, slēdz, māmiņa,
Nu šķirsimies.

Doncova Zvērbulis

Doncova zvērbulis
Ūļneicas golā,
Sauc myusu mōseņu
Daņceišu vastu,
Naīšu, naīšu
Daņceišu vastu.
Kam munu vaiņuku
Tōli nūnese?
Nūnese bōleni
Dzīdōdami.
Atnese tauteiši
Raudōdami.
Atnese palyka
Mameņai klēpī.
Mameņa vaicova:
Kur nosōtōja?
Palyka, palyka
Osoru lītu.
Na iz dīnas, na iz dīnas,
Iz vysa myuža.

Jau Sauleite Aizalaida

Jau sauleite aizalaida
Aiz dziļūi ezerņu.
Saskanēja zalta ierkli
Sauleitei laižūtīs.

Pōrceļ mani, bōleleni,
Lai as veju vaiņuceņu.
Kai nūveju vaiņuceņu,
Izsalyku gaļveņā.

Kai izlyku gaļveņā,
Kai sauleite atspeidēja,
Kai nūjēme tautu dāls,
Kai sauleite nūrītēja.

Mōseņ’ Zeile Zini Nese

Mōseņ' zeile zini nese,
Īt tautomi atsaceit.
Tu zeileites naklausēji,
Ar tautomi saderēji.

Tu dūmovi darādama,
Kai pī sovas mōmuleņas.
Tautas tevi maldynōsi,
Ik dīneņas raudynōsi.

Tu saceisi raudōdama,
- Laidit mani pī mameņas!
Tautas bargi atsaceisi,
- Koč nūīsi, veļ atīsi!

Tymsas maktis nasabeidu,
Pī mameņas nūtecēju.
Saka mōte, - Atīt vīšņa,
- Kaida vīšņa as tev, mameņ.

As, mameņa, tavs bērneņši,
Kū atdevi tauteņōs.
Še dzymuse, še auguse,
Še vejuse vaiņuceņu.

Mīl Katrs Baltu Maizes Riku

Mīl katrs baltu maizes riku,
es mīlu lauku rudenspliku,
kad tas stāv kluss un atbrivots,
kad beidzies apkūlību gods,
nekas nav palicis vairs topus,
viss savācies, un beidzot kopus
mēs varam, brāļi, pasēdēt,
un norunāt, ka vairāk pret
viens otru sliktu nedarīsim;
jo mūži ir kā rudzi īsi
un galā viena vārpa vien;
pat ja nav vēja, katru dien
es otrai vārpai paklanos,
es negaidu, ka man ko dos,
es stāvu stiebrā, zaļā kātā,
man tikai ziedēšana prātā,
un graudi, ko es tikko jaužu,
tie mani ir jau mūsu ļaužu.